Skursteņu tīrīšanas noteikumi

Īsumā

• Cietā kurināmā dūmvads jāiztīra līdz 1. novembrim; ilgdedzes iekārtām (parasti katliem, metāla krāsnīm un pirts krāsnīm) vēlreiz līdz 1. martam.
• Gāzes iekārtas apkopj un pārbauda reizi gadā; gāzes un šķidrā kurināmā dūmvadus tīra reizi gadā vai reizi divos gados atkarībā no materiāla.
• Pēc katras tīrīšanas sastāda aktu. Izņēmums: ja privātmājas īpašnieks pats tīra cietā kurināmā dūmvadu.
• Cietā un šķidrā kurināmā dūmvadam reizi piecos gados vajag tehniskā stāvokļa pārbaudi ar aktu pēc noteiktas veidlapas.
• Sodrējus izdedzināt un lietot bojātu dūmvadu ir aizliegts.
• Sods par netīrītu skursteni pats par sevi nedraud; tas draud, ja izceļas ugunsgrēks vai ir traucēta evakuācija.
• No 01.01.2027. dūmvada tīrīšanu kā pakalpojumu drīkstēs sniegt tikai persona ar atbilstošu profesionālo sagatavotību.

Kuri noteikumi ir spēkā un kas mainās 2027. gadā

Galvenais dokuments ir MK 19.04.2016. noteikumi Nr. 238 „Ugunsdrošības noteikumi“. Saskaņā ar likumi.lv šie noteikumi zaudēs spēku 02.01.2027., un tos aizstās jauni ugunsdrošības noteikumi, kuru gala teksts 04.11.2026. vēl nav publicēts.

13.11.2025. stājās spēkā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums, kas aizstāja iepriekšējo Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu. Tas nosaka atbildīgo personu, VUGD tiesības un sodus. MK noteikumi Nr. 238 līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās brīdim piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno likumu.

Kad dūmvads jātīra

Noteikumi termiņus sasaista ar kurināmo un iekārtu. Ilgdedzes cietā kurināmā iekārtas, kas neuzkrāj siltumu ilgāk par trim stundām, tīra līdz 1. novembrim un vēlreiz līdz 1. martam, pārējās cietā un šķidrā kurināmā iekārtas līdz 1. novembrim. Gāzes un šķidrā kurināmā dūmvadiem termiņš atkarīgs no materiāla.

Pilna tabula ar katru iekārtu, piemēram, podiņu krāsni, kamīnu, granulu katlu un gāzes katlu: cik bieži jātīra skurstenis.

Akts pēc tīrīšanas un kas to drīkst parakstīt

Par dūmvada, apkures iekārtas un dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu sastāda aktu. Tajā norāda objektu, īpašnieku, adresi un datumu, dūmvada atrašanās vietu un aprakstu, tīrītāja vārdu, viņa izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukumu un numuru un atzinumu par darba rezultātu.

Aktu var nesastādīt tikai tad, ja viendzīvokļa objekta (privātmājas, vasarnīcas, dārza mājas, arī dvīņu vai rindu mājas ar savu jumtu un ieeju) cietā kurināmā dūmvadu tīra pati atbildīgā persona. Visos citos gadījumos akts vajadzīgs: daudzdzīvokļu mājās, gāzes un šķidrā kurināmā dūmvadiem un tad, ja tīra kāds cits. Sīkāk: vai drīkst pašam tīrīt skursteni.

Tehniskā stāvokļa pārbaude un iekārtas maiņa

Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtām, ierīcēm un dūmvadiem reizi piecos gados veic tehniskā stāvokļa pārbaudi. Rezultātus ieraksta aktā pēc 8. pielikuma veidlapas, pievieno fotogrāfijas, video vai mērījumu rezultātus un dūmvadu izvietojuma zīmējumu. Neatbilstības raksta piezīmēs ar atsauci uz prasību.

Ja apkures iekārtu maina pret citu, pārbauda dūmvadu un ventilāciju un aktā ieraksta, vai jauno iekārtu var pievienot dūmvadam. Gāzes iekārtai, kas atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, vajag ārpuskārtas pārbaudi ar aktu. Aktu paraksta tikai persona ar skursteņslauķa, krāšņu un kamīnu mūrnieka vai amatnieka kvalifikāciju, attiecīgās jomas būvspeciālists vai ugunsdrošības inženieris. Kā tas notiek: skursteņslauķa atzinums.

Kas aizliegts

• izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;
• pārkurināt apkures iekārtu;
• atstāt kurināmu iekārtu bez uzraudzības, ja ražotājs to neatļauj;
• glabāt degtspējīgus materiālus tuvāk par 0,5 m no iekārtas un tuvāk par 1,2 m kurtuves priekšā;
• iekurt ar degšķidrumiem, kas tam nav paredzēti;
• kurināt ar malku, kas garāka par kurtuvi;
• izmantot ventilācijas kanālu dūmgāzu novadīšanai;
• attīrīt dūmvadu vai ventilācijas kanālu, to izdedzinot;
• dūmvadu izmantot kabeļu vai tīklu ievilkšanai.

Būvnormatīvs: augstums, lūkas un attālumi

Būvnormatīvs LBN 231-15 nosaka, kādam jābūt dūmvadam. Skursteņa augšgalam jābūt vismaz 0,5 m virs jumta seguma, un tuvu korei tas jāceļ virs kores. Dūmvados ierīko tīrīšanas lūkas, kas nav mazākas par dūmkanāla šķērsgriezumu. Degtspējīgiem materiāliem jābūt vismaz 300 mm attālumā no dūmvada ārējās virsmas. Uz skursteņa drīkst likt cepuri vai deflektoru, ja tie netraucē tīrīšanu. Sīkāk: skursteņa augstums virs jumta.

Sods par netīrītu skursteni

Kopš 13.11.2025. likums sodu par ugunsdrošības prasību neievērošanu paredz divos gadījumos. Ja neievērošanas dēļ izcēlies ugunsgrēks, fiziskai personai naudas sods ir 140–430 €, juridiskai 1 400–4 300 €. Ja neievērošana traucē evakuāciju, fiziskai personai sods ir 30–280 €.

Tātad par netīrītu dūmvadu, kas nav izraisījis ugunsgrēku, atsevišķa naudas soda pašlaik nav. Tas tomēr ir pārkāpums: VUGD var dot rīkojumu to novērst, brīdināt par objekta darbības apturēšanu un tiešu ugunsgrēka draudu gadījumā apturēt objekta lietošanu bez brīdinājuma. Turklāt apdrošinātājs var samazināt atlīdzību: skursteņa atzinums apdrošināšanai.

No 01.01.2027.: kvalifikācija un līgums

Jaunais likums dūmvada tīrīšanu, dūmvada un apkures iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaudi, kā arī dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu un pārbaudi uzskaita kā ugunsdrošības pakalpojumus. No 01.01.2027. tos drīkstēs sniegt persona ar atbilstošu profesionālo sagatavotību, ko noteiks Ministru kabinets, un par pakalpojumu būs jāslēdz līgums.

Tas attiecas uz tiem, kas sniedz pakalpojumu. Vai privātmājas īpašnieks arī pēc 02.01.2027. varēs tīrīt savu dūmvadu bez akta, noteiks jaunie noteikumi, un to pārbaudīsim, tiklīdz tie būs pieņemti. Skursteņslauķa kvalifikāciju var pārbaudīt Latvijas Amatniecības kameras reģistrā.

Kas atbild daudzdzīvokļu mājā

Par objekta ugunsdrošību atbild īpašnieks, valdītājs vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Par koplietošanas apkures un ventilācijas sistēmām daudzdzīvokļu mājā atbild īpašnieks vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Īrētā objektā atbild īrnieks, ja tā noteikts īres līgumā. Sīkāk: skursteņslauķis daudzdzīvokļu mājai.